Lielā cerība

249/276

Bēdu laiks

„Tanī laikā celsies Mihaēls, lielais eņģeļu valdnieks, kas pasargā tavus tautiešus. Tad nāks bēdu laiki, kādi vēl nav bijuši, kamēr vien dzīvo tautas, līdz pat šim laikam; taču tanī laikā tava tauta paglābsies — visi, kas ierakstīti dzīvības grāmatā.” (Daniēla 12:1) Lc 241.1

Kad trešā eņģeļa vēsts noslēgsies, Dieva ļaudis būs savu darbu padarījuši. Viņi ir saņēmuši „vēlo lietu” un ir sagatavoti priekšā esošajiem grūtajiem laikiem. Pār pasauli ir nācis pēdējais pārbaudījums, un visi, kuri bijuši uzticīgi dievišķajam likumam, ir saņēmuši „dzīvā Dieva zīmogu”. Jēzus noslēdz Savu kalpošanu svētnīcā un skaļā balsī saka: „Ir piepildīts!” „Netaisnais lai dara vēl netaisnību, nešķīstais lai grimst vēl nešķīstībā, bet taisnais lai dara arī turpmāk taisnību, svētais lai pastāv arī turpmāk svētumā.” (Atklāsmes 22:11) Kristus ir paveicis salīdzināšanas darbu Savu ļaužu labā un izdzēsis viņu grēkus. „Ķēniņa valstību, varu un virskundzību pār visām valstīm apakš debesīm” (Daniēla 7:27) tūlīt nodos glābšanas mantiniekiem, un Jēzus valdīs kā ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs. Lc 241.2

Kad Viņš atstās svētnīcu, tumsa apņems tos, kas dzīvo virs zemes. Taisnajiem būs jādzīvo svētā Dieva priekšā bez starpnieka. Ļaunumu savaldošais spēks būs atņemts, un sātanam būs pilnīga kontrole pār neatgrieztajiem ļaudīm. Tie ir pastāvīgi noraidījuši Dieva Garu, un Viņš beidzot ir pilnībā atņemts. Pēc tam sātans ieraus zemes iedzīvotājus pēdējās lielajās bēdās. Dieva eņģeļi pārtrauks turēt cilvēces ļaunuma niknos vējus. Visa pasaule būs iesaistīta grautiņā, kas būs šausmīgāks par to, ko piedzīvoja senā Jeruzāleme. Ir spēki, kas stāv gatavībā, lai izpostītu visu, tikai jāsagaida dievišķā atļauja. Lc 241.3

Ļaudis domā, ka tie, kas godā Dieva likumu, ir baisā konflikta un asins izliešanas cēlonis, kas pilda zemi ar ciešanām. Spēks, kas pavada pēdējo brīdinājumu, ir saniknojis ļaunos, un sātans sakūdīs naida un vajāšanu garu pret visiem, kas vēsti pieņēmuši. Lc 241.4

Kad Dievs jūdu tautai atņēma savu klātbūtni, priesteri un tauta vēl joprojām domāja, ka viņi ir Dieva izredzētie. Dievkalpojumi templī turpinājās, un katru dienu priesteri izteica dievišķas svētības tiem, kuri bija vainīgi Dieva Dēla asins izliešanā. Līdzīgi zemes iedzīvotāji nezinās, ka ir izteikts pēdējais lēmums Debesu svētnīcā un pasaules liktenis izlemts uz visiem laikiem. Cilvēki, kuriem Dieva Gars būs atņemts, turpinās ievērot reliģijas formu. Ļaunuma valdnieks iedvesmos viņus īstenot ļaunos plānus. Lc 241.5

Kad sabats kļūs par īpašu cīņas jautājumu visā kristīgajā pasaulē, cilvēki paziņos, ka tie nedaudzie, kas stāv pretī baznīcai un valstij, nav jāpacieš, ka ir labāk, lai viņi mirst, nekā visas pasaules tautas iegrimst juceklī un bezlikumībā. Tāds pats arguments tika izteikts pret Kristu. Kajafa teica: „Mums ir labāk, ka viens cilvēks mirst, ja to prasa tautas labums, nekā kad visa tauta iet bojā.” (Jāņa 11:50) Šis arguments būs izšķirošais. Beidzot tiks izdots dekrēts pret tiem, kuri godā ceturtā baušļa sabatu, apsūdzot viņus un dodot cilvēkiem atļauju pēc noteikta laika viņus nogalināt. Romas baznīca vecajā pasaulē un atkritušais protestantisms jaunajā līdzīgi izrīkosies ar tiem, kas ievēro visus Dieva baušļus. Dieva ļaudis piedzīvos tādas briesmīgas ainas, ko Bībele sauc par „Jēkaba bēdu laiku” (Jeremijas 30:57; sk. 1. Mozus 32:2430). Lc 242.1