Lielā cerība

Doktrīnas no tumšajiem viduslaikiem

Pāvests apgalvo, ka ir Kristus vietnieks jeb pārstāvis. Bet vai ir zināms, ka Kristus kādreiz būtu licis cilvēkus cietumā tikai tāpēc, ka viņi nav pielūguši Viņu kā Debesu Ķēniņu? Vai bija dzirdama Viņa balss, notiesājot uz nāvi tos, kuri Viņu nepieņēma? Lc 225.5

Romas baznīca tagad pasaules priekšā rāda patīkamo, ar atvainošanos apklājot šausmīgo nežēlību pagātnē. Tā ir ietērpusi sevi Kristum līdzīgās drēbēs, taču nav mainījusies. Ikviens pāvestības princips, kas pastāvēja pagājušos laikmetos, pastāv arī mūsdienās. Baznīca vēl joprojām ievēro doktrīnas, kas izdomātas tumšajos viduslaikos. Pāvestība, ko protestanti tagad godā, ir tā pati, kas valdīja reformācijas dienās, kad Dieva vīri, riskēdami ar savu dzīvību, cēlās, lai atmaskotu tās ļaunumus. Lc 225.6

Pāvestība ir tieši tāda, kā par to teikts pravietojumos, proti, gala laika atkrišana (sk. 2. Tesaloniķiešiem 2:3, 4). Zem hameleona mainīgās ārienes tā slēpj nemainīgo čūskas indi. Vai mums tagad vajadzētu atzinīgi vērtēt varu, par ko tūkstoš gadu rakstīts ziņojums to svēto asinīs, kas bija daļa no Kristus draudzes? Lc 225.7