Lielā cerība

184/276

Mūsu dzīves pārskati Dieva priekšā

Es skatījos tālāk un redzēju, ka nolika krēslus un tajos apsēdās cienīgs sirmgalvis; tam drēbes bija baltas kā sniegs un galvas mati kā tīra vilna; viņa tronis bija no uguns liesmām, un tam bija riteņi, kas gailēja kvēlojošās ugunīs. No viņa izplūda uguns liesmas, un tūkstošu tūkstoši kalpoja viņam, un desmit tūkstoši reiz desmit tūkstoši stāvēja pakalpot gatavi viņa priekšā. Iesākās tiesa, tiesas locekļi nosēdās un atvēra grāmatas.” (Daniēla 7:9, 10) Lc 192.1

Šādi Daniēls redzēja lielo dienu, kad zemes Tiesneša priekšā pārskata veidā tiks atklātas visu cilvēku dzīves. Cienījamais Sirmgalvis ir Dievs Tēvs. Viņš ir visa avots, visu likumu pirmsākums, un Viņš būs tiesas priekšsēdētājs. Svētie eņģeļi tajā būs kalpotāji un liecinieki. Lc 192.2

„Kamēr es vēroju nakts parādības, redzi, kā debesu padebešos nāca kāds kā Cilvēka Dēls savā izskatā; tas pienāca pie cienījamā sirmgalvja, un to nostatīja sirmgalvja priekšā. Viņam tad tika piešķirta vara, godība un valdīšana, tā ka viņam pakļāvās visas tautas, tautības un valodas; viņa vara ir mūžīga, viņa ķēniņa valsti neviens nekad nevar iznīcināt.” (Daniēla 7:13, 14) Lc 192.3

Šeit aprakstītā Kristus nākšana nav Viņa otrā nākšana uz zemi. Viņš nāk pie cienījamā Sirmgalvja Debesīs, lai saņemtu valstību, kas Viņam tiks dota tad, kad būs pabeigts Viņa kā Starpnieka darbs. Šai nākšanai, nevis Viņa otrajai adventei uz zemi, vajadzēja notikt 2300 dienu beigās jeb 1844. gadā. Mūsu lielais Augstais Priesteris ieiet vissvētākajā vietā, lai veiktu Savu pēdējo priestera darbu mūsu labā. Lc 192.4

Simboliskajā zemes kalpošanā Salīdzināšanas dienā varēja piedalīties tikai tie, kuru grēki bija pārnesti uz svētnīcu. Lielajā noslēdzošajā salīdzināšanā un izmeklēšanas tiesā tiek izskatīti tikai to cilvēku gadījumi, kuri sevi apliecinājuši par Dieva ļaudīm. Ļauno cilvēku tiesa ir atsevišķs darbs, kas notiks vēlāk. Tiesai ir jāsākas „pie Dieva nama”. (1. Pētera 4:17) Lc 192.5

Tiesas lēmumu noteiks Debesu grāmatu ieraksti. Dzīvības grāmatā iekļauti visu to cilvēku vārdi, kuri jebkad ir kalpojuši Dievam. Jēzus teica Saviem mācekļiem: „Priecājieties, jo jūsu vārdi ir rakstīti Debesīs.” Pāvils runā par saviem līdzstrādniekiem, „kuru vārdi ir dzīvības grāmatā”. Daniēls saka, ka Dieva ļaudis tiks atbrīvoti, „visi, kas rakstīti grāmatā”. Lc 192.6

Jānis Atklāsmes grāmatā raksta, ka tikai tie, kuru vārdi „ir rakstīti Jēra dzīvības grāmatā”, ieies Dieva pilsētā. (Lūkas 10:20, Filipiešiem 4:3; Daniēla 12:1; Atklāsmes 21:27) Lc 193.1

„Piemiņas grāmatā” Dievs ir ierakstījis visus to cilvēku labos darbus, kas „bīstas Dievu un domā par Viņa Vārdu”. Tajā ir ierakstīta ikviena uzvarēta kārdināšana, ikviens uzvarēts ļaunums, ikviens izteiktais nožēlas vārds, ikviens pašuzupurēšanās darbs, visas pārciestās ciešanas Kristus dēļ. „Manas žēlabas un nebaltās dienas Tu esi saskaitījis! Manas asaras savācis Savā traukā! Jā, patiesi, vai tās nav atzīmētas Tavā grāmatā?” (Maleahija 3:16; Psalmi 56:8) Lc 193.2