Lielā cerība

Aicinājums pielūgt Radītāju

Pienākuma pielūgt Dievu pamatā ir fakts, ka Viņš ir Radītājs. „Nāciet, pielūgsim un zemosimies, locīsim ceļus Tā Kunga, sava Radītāja, priekšā!” (Psalmi 95:6; sk. Psalmi 96:5; Psalmi 100:3; Jesajas 40:25, 26; 45:18) Lc 176.5

Atklāsmes grāmatas 14. nodaļa aicina ļaudis pielūgt Radītāju un ievērot Dieva baušļus. Viens no šiem baušļiem norāda uz Dievu kā Radītāju: „Septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam. .. Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.” (2. Mozus 20:10, 11) Kungs saka, ka sabats ir zīme, „lai jūs atzīstat, ka Es, Tas Kungs, esmu jūsu Dievs”. (Ecehiēla 20:20) Ja ikviens būtu ievērojis sabatu, Radītājs būtu visu cilvēku pielūgsmes objekts. Nekad nebūtu neviena elku pielūdzēja, ateista vai neticīgā. Sabata ievērošana apliecina uzticību „Tam, kurš radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus”. Vēsts, kas pavēl cilvēkiem pielūgt Dievu un ievērot Viņa baušļus, īpaši aicina ievērot ceturto bausli. Lc 176.6

Pretstatā tiem, kuri ievēro Dieva baušļus un ticību Jēzum, trešā eņģeļa vēsts norāda uz kādu citu grupu: „Ja kas pielūdz zvēru vai viņa tēlu un pieņem zīmi uz savas pieres vai savas rokas, tam būs arī jādzer Dieva dusmu vīns neatšķaidīts.” (Atklāsmes 14:9, 10) Ko ataino zvērs, viņa tēls un zīme? Lc 176.7

* Tas ir, līdz noslēgsies laiks, kad Dievs dod cilvēkiem iespēju tikt glābtiem. Lc 176.8